Bērnu gremošanas sistēmas īpatnības

Bērna un īpaši zīdaiņa gremošanas sistēma atšķiras no pieaugušā, līdz ar to ir jāielāgo vairāki nosacījumi. Diemžēl mazulis ne vienmēr spēs saviem vecākiem izskaidrot, kas un kur viņam sāp vai rada diskomfortu. Vienīgais skaidrojums bieži vien būs raudāšana, kas rada papildu saspringumu arī pašiem vecākiem.

Tā kā bērna gremošanas sistēmu var ietekmēt vairāki apstākļi, vecākiem ir jābūt informētiem par dažiem no iespējamajiem bērna gremošanas sistēmas traucējumiem, to simptomiem un aprūpes ieteikumiem.

Kolikas

Kolikas ir gremošanas sistēmas traucējums, kas sastopams zīdaiņiem pirmajos trīs līdz četros dzīves mēnešos. Kolikas bieži vien ir saspringts un nervozs laiks tieši mazuļa vecākiem. To, ka bērnam ir kolikas visvieglāk noteikt, ja viņš sāk pēkšņi raudāt un šī raudāšana turpinās ilgstoši.

Ārstu viedokļi par koliku cēloni atšķiras, lūk, daži no tiem:

  • Pielāgošanās

Viens no viedokļiem pauž versiju, ka kolikas ir attiecināmas uz pielāgošanos – jaundzimušā un viņa vecāku pielāgošanos viens otram. Līdz brīdim, kad bērns iemācās runāt, viņa komunikācija ar vecākiem izpaužas raudāšanā. Vecākiem ir jāiemācās izprast dažādos raudāšanas iemeslus un saprast kā padarīt bērniņu laimīgu. Bez kolikām ir virkne citu iemeslu, kas zīdainim var likt raudāt, piemēram, izsalkums, slapjas autiņbiksītes, viņam ir auksti vai karsti, jūtas noguris, bet varbūt viņam ir vienkārši garlaicīgi? Vecākiem jācenšas noteikt, kas radījis zīdaiņa satraukumu, kas varētu būt īpašs izaicinājums tiem, kuri rūpējas par pirmo mazuli. Jāņem vērā, ka bērna raudāšana var turpināties kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņa vēlmes netiek īstenotas.

  • Raksturs un bērna pielāgošanās pasaulei

Zīdaiņiem ir arī jāpielāgojas jaunajai videi – pasaulei, jo tiem tā ir jauna vide. Jāņem vērā, ka mazuļi piedzimst ar dažādiem raksturiem – citi pielāgojas gaismām, skaļiem trokšņiem un cita veida kairinātājiem bez grūtībām, tikmēr citiem tie sagādā lielākas pūles. Gluži kā pieaugušie, citi bērni ir bezrūpīgāki, citi ir nepacietīgāki. Raudāšana arīdzan var būt viens no signāliem par mazuļa pielāgošanos pasaulei.

  • Jūtīgums uz gāzēm vēderā

Ilgstošu zīdaiņa raudāšanu var izraisīt arī jūtīgums pret gāzu veidošanos zarnu traktā. Terapeiti uzskata, ka kolikas nenozīmē to, ka gāzes veidojas vairāk nekā ierasts, bet gan to, ka bērnam ir jūtīga reakcija uz ierasto gāzu apjomu. Ja bērns, kuram ir kolikas šķietami izdala vairāk gāzu kā citiem bērniem, tas visticamāk ir tā iemesla dēļ, ka bērns raudāšanas laikā ir norijis vairāk gaisa.

  • Alerģija uz pienu

Ja bērnam ir alerģija uz pienu, tā var izraisīt sāpes vēderā, to arī visbiežāk pavada caureja.

Simptomi

Koliku laikā zīdaiņi raud vairākas stundas dienā, īpaši vakarpusē, bez šķietami nosakāma iemesla. Tāpat arī koliku pārņemtie bērni biežāk atraugājas un izdala gāzes, taču kā iemesls šiem simptomiem visbiežāk ir gaisa norīšana raudāšanas laikā. Seja var būt piesārtusi. Mazuļa kājas pierautas vēderam. Plaukstas saspiestas dūrītēs un pēdas – vēsas. Taču jāņem vērā, ka šie simptomi var būt rādītāji arī citām medicīniskām problēmām, tādēļ vienmēr jākonsultējas ar bērna ārstu, lai noteiktu diagnozi.

Kas vēl jāzina par kolikām?

Kolikas var radīt raizes, jo tās nomāc vecākus un rada lieku stresu jau tā neierastajā pielāgošanās posmā.Kolikas diagnosticēs bērna ārsts, izvērtējot simptomus, tādēļ ir būtiski, lai vecāki rūpīgi izvērtē bērna neierasto uzvedību, kas var būt un var arī nebūt saistīta ar kolikām. Tāpat būtiski zināt, kas zīdaiņa ilgstošo raudāšanu spēj remdēt.

Pirms diagnozes noteikšanas, ir jāizvērtē arī citi simptomi:

  • pasliktināta ēstgriba;
  • vemšana;
  • caureja;
  • aizkaitināmība, kad tiek turēts vai aiztikts;
  • izmaiņas elpošanā;
  • paaugstināta miegainība kā ierasts.

Ja zīdainim ir kāds no norādītajiem simptomiem, ir jāsazinās ar bērna ārstu, kurš attiecīgi izmeklēs mazuli un pārliecināsies, vai nav kāds cits iemesls, kas izraisījis simptomus, kas līdzinās kolikām.

Padomi koliku pārvarēšanai

  • Pārliecinieties, ka bērns nav izsalcis, taču nevajag ēšanu uzspiest, ja bērns atsakās.
  • Pamainiet bērna pozu, paņemiet viņu rokās, ja iepriekš tas bija novietots guļus, nesiet to ar skatu prom no sava krūškurvja – tas mazulim liks ieraudzīt daudz jaunas un interesantas lietas.
  • Piedāvājiet dažādas interesantas lietas, ko aplūkot: dažādas formas, krāsas, tekstūru un izmēru priekšmetus. Runājieties ar mazuli vai nodziediet tam dziesmu.
  • Pašūpojiet!
  • Izvediet pastaigā!
  • Ievietojiet bērnu vecumam atbilstošās bērnu šūpolēs vai vibro-krēsliņā.
  • Ļaujiet mazulim gulēt uz vēdera savā klēpī un paberzējiet viņa muguriņu.
  • Izbrauciet ar mašīnu, ja mazuli braukšana mašīnā nomierina un iemidzina.
  • Samīļojiet savu mazuli – tam vecāku mīlestības nekad nevar būt par daudz! Turpretī, bērniem var rasties emocionālas problēmas, ja to vēlmes vai iebildumi tiek ignorēti tieši zīdaiņa vecumā.
  • Jaunajām māmiņām ieteicams bērna aprūpi reizēm uzticēt kādam citam pieaugušajam, lai vari atvēlēt laiku sev – tas palīdzēs mazināt stresa līmeni gan māmiņai, gan mazulim!

 

Caureja

Caureja ir raksturojama kā šķidra vēdera izeja, pārāk bieža vēdera izeja vai arī abi simptomi vienlaicīgi, salīdzinājumā ar ierastajiem rādītājiem.

Caureja var būt:

  • Akūta (īslaicīga, ne ilgāka par 2 nedēļām), kas visbiežāk saistāma ar baktērijas vai vīrusa infekciju.
  • Hroniska (ilgtermiņa, ilgāka par 2 nedēļām), kas parasti ir saistīta ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, kairinājums zarnu traktā, čūlainais kolīts*, Krona slimība** vai citas saslimšanas.

Caureju bērniem var izraisīt vairāki apstākļi, tai skaitā:

  • bakteriāla infekcija;
  • vīrusa infekcija;
  • kāda pārtikas produkta nepanesamība vai alerģija;
  • parazīti;
  • reakcija uz medikamentiem.

Simptomi

Caureja var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem, tādēļ ir ieteicams konsultēties ar bērna ārstu, lai noteiktu diagnozi vai atbilstošu ārstēšanu. Zemāk norādītie ir visbiežāk sastopamie caurejas simptomi, taču katram bērnam tie var izpausties citādi:

  • krampji vēdera dobumā;
  • vēdersāpes;
  • uzpūties vēders;
  • slikta dūša;
  • steidzama nepieciešamība izmantot tualeti;
  • drudzis;
  • asinis izkārnījumos.

Brīdinājuma pazīmes bērniem līdz 6 mēnešiem

Nekavējoties sazinies ar sava bērna ārstu, ja bērnam, kas jaunāks par 6 mēnešiem ir jebkurš no šiem simptomiem:

  • asinis izkārnījumos;
  • bieža vemšana;
  • apetītes zudums, neuzņem pietiekami daudz šķidruma;
  • augsta temperatūra;
  • sauss, lipīgs mutes dobums;
  • svara zudums;
  • reta urinēšana;
  • bieža caureja;
  • spēcīgas slāpes.

 

Pārtikas alerģija

Pārtikas alerģija ir neierasta ķermeņa reakcija uz kādu pārtikas produktu. Ir būtiski arī izprast atšķirību starp alerģiju un pārtikas nepanesamību – otrā neietekmē imunitāti, kaut arī alerģijas un pārtikas nepanesamības simptomi ir līdzīgi.

Pirms alerģiskas reakcijas uz kādu no pārtikas produktiem, bērnam jau reiz ir jābūt bijušai saskarsmei ar šo pārtikas produktu, proti, alerģiska reakcija parādās pie otrās saskarsmes ar attiecīgo produktu vai arī tas jau ir ticis lietots pārstrādātā veidā, ar mātes pienu. Brīdī, kad izpaužas alerģiska reakcija, antivielas reaģē uz attiecīgo produktu un var izraisīt izsitumus, astmu, niezi mutē, apgrūtinātu elpošanu, vēdersāpes, vemšanu un/vai caureju.

Pārtikas alerģija un pārtikas nepanesība

Pārtikas alerģijas izraisa imunitātes atbildes reakciju, izraisot bērnā simptomus, kas var būt gan apgrūtinoši, gan dzīvību apdraudoši. Savukārt pārtikas nepanesība neietekmē imunitāti, lai arī daži simptomi var būt līdzīgi kā pārtikas alerģijai.

Aptuveni 90% gadījumos, pārtikas alerģiju bērniem ir no šiem produktiem:

  • piens;
  • olas;
  • kvieši;
  • soja;
  • rieksti.

Aptuveni 6-8% bērnu, kas jaunāki par trīs gadiem saskaras ar pārtikas alerģiju. Lai arī lielākajai daļa alerģijas pāriet pieaugot, alerģija uz riekstiem visbiežāk saglabājas nemainīga visas dzīves garumā.

Simptomi

Pārtikas alerģijas simptomi var būt pamanāmi pēc maltītes laika posmā, sākot ar dažām minūtēm līdz pat stundai. Biežākie pārtikas alerģijas simptomi:

  • vemšana;
  • caureja;
  • vēdersāpes;
  • izsitumi;
  • pietūkums;
  • ekzēma;
  • lūpu, mēles vai mutes dobuma nieze vai tūska;
  • nieze vai velkoša sajūta kaklā;
  • apgrūtināta elpošana;
  • sēkšana;
  • pazemināts asins spiediens.

Ārstēšana

Pārtikas alerģijas ārstēšanai, diemžēl nav attiecīgu medikamentu. Ārstēšanas mērķis ir izvairīšanās no to pārtikas produktu lietošanas, kas izraisa alerģisko reakciju. Pēc tam, kad ar ārsta palīdzību ir noteikts, uz kuru produktu bērnam ir alerģija, ir ļoti būtiski izvairīties no šī un līdzīgu pārtikas produktu patēriņa. Ja māmiņa baro savu bērniņu ar krūti, tad tai ir jāizvairās no to pārtikas produktu lietošanas, pret kuriem bērnam ir alerģija, jo attiecīgais produkts nelielās devās var tikt nodots arī caur mātes pienu. Ja bērns neuzņem pilnvērtīgu uzturu alerģiju dēļ, ir jākonsultējas ar bērna ārstu par papildu minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu.

 

Laktozes nepanesamība

Laktozes nepanesamība ir slimība, ko izraisa laktāzes fermenta trūkums. Neadekvāts laktāzes daudzums, izraisa ķermeņa nespēju pārstrādāt laktozi – cukuru, kas sastopams piena produktos.

Normālā gadījumā laktāzi ražo tievā zarna, kur arī laktoze tiek sadalīta sīkās daļiņās, tādās, kas absorbēt asinis. Laktāzes trūkums var radīt nepatīkamus simptomus, kas uzskatāmi par laktozes nepanesamība.

Gremošanas orgānu slimības vai tievās zarnas traumas var samazināt saražoto fermentu un ir samērā biežs laktozes nepanesamības cēlonis maziem bērniem. Tomēr biežāk laktozes nepanesamība veidojas ģenētiski, to pārmantojot, un izpaužas pusaudžiem un pieaugušajiem.

Simptomi

Katram laktozes nepanesamības simptomi var izpausties dažādi. Taču visbiežākie simptomi, kas sākas aptuveni 30 minūtes līdz divas stundas pēc attiecīgo produktu lietošanas, ir šādi:

  • slikta dūša;
  • krampji vēderā;
  • uzpūties vēders;
  • gāzes;
  • caureja.

Simptomu intensitāte ir atkarīga no uzņemtā laktozes apjoma un, no katra individuāliem laktozes nepanesamības rādītājiem.

Kalcijs bērniem ar laktozes nepanesamību

Kalcijs ir nepieciešams kaulu augšanai un to izturībai visas dzīves laikā. Tā kā piena produkti ir pamatavots kalcijam, bērniem ar laktozes nepanesamību vai tiem bērniem, kuri pārtikā nelieto pietiekami daudz piena produktu, ir ieteicams lietot kalciju papildus.

Būtiska loma ir arī D vitamīnam – ja tas būs pietiekamā līmenī, organisms veiksmīgāk absorbēs kalciju.

 

* Čūlainais kolīts ir kolīta paveids – zarnu slimība, kas skar galvenokārt resno zarnu un kurai raksturīgas resnās zarnas čūlas jeb atvērti pušumi.

**Krona slimība ir iekaisīga zarnu slimība, kas var bojāt ikvienu zarnu trakta segmentu. Tā ir heterogēna slimība ar dažādām klīniskajām izpausmēm, ko nosaka tās lokalizācija, anatomiskās īpatnības, slimības forma, operatīva terapija anamnēzē un citi tamlīdzīgi faktori.
 

Avoti: chp.edu, visaszales.lv, iaptieka.lv