Gremošanas sistēmas darbības uzlabošana

Gremošanas sistēma ietekmē mūsu veselību daudz lielākā mērā nekā mums pašiem šķiet. Diemžēl visbiežāk mēs sākotnēji apmierinām savas garšas kārpiņas un tikai pēc tam apsveram potenciālās sekas.

Medijos arvien vairāk sastopama izglītojoša informācija par veselīgu uzturu un dažādu pārtikas produktu ietekmi uz cilvēka organismu, tomēr sabiedrībā trūkst zināšanu par saistību starp pārtikas kvalitāti un gremošanas sistēmas darbības kvalitāti. Gremošanas sistēma ir atbildīga par dažādu barības vielu, kas uzņemtas ar ēdienu, nogādāšanu attiecīgajām ķermeņa daļām, līdz ar to, tai ir jābūt labā „tehniskā” stāvoklī, lai savu darbu veiktu precīzi.

Tas, ko un kā ēdam ir faktors, kas ietekmē gremošanas sistēmu. Daudzi tādus simptomus kā aizcietējumu, sāpes vēderā un vēdera uzpūšanos uztver kā pašsaprotamu apstākli, taču šie simptomi var kļūt par nopietnākām problēmām. Gremošanas sistēmas darbībā būtiska loma ir šķiedrvielām, kas nodrošina apēstā virzību cauri zarnu traktam, vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos un toksīnu izvadīšanu.

8 būtiskākie soļi gremošanas sistēmas uzlabošanai

Aizkuņģa dziedzeris veic divas svarīgas funkcijas — producē gremošanas fermentus, kas šķeļ taukus, ogļhidrātus, olbaltumvielas, kā arī hormonus — insulīnu un glikagonu, tādējādi regulējot glikozes daudzumu asinīs. Aizkuņģa dziedzerim ir kopīga atvere ar žultsvadu divpadsmitpirkstu zarnā, lai tādējādi nodrošinātu tur gremošanas sulu un fermentu nonākšanu, kas nepieciešams uzņemtās pārtikas sašķelšanai un pilnvērtīgai izmantošanai.

Uzņemot gremošanas fermentus katrā ēdienreizē, var uzlabot gremošanas procesu. Tie uzlabo organisma spējas iegūt maksimāli daudz barības vielu no pārtikas, ko uzņemam. Turklāt šie fermenti novērš gāzu veidošanos, vēdera uzpūšanos un citus gremošanas traucējumus, kas bieži vien veidojas tiem iztrūkstot.

Ēdienreizēs jāapvieno gan svaigi, gan pagatavoti pārtikas produkti – svaigo produktu sastāvā ir dažādi fermenti, kas ir īpaši nozīmīgi pilnvērtīgām ķermeņa funkcijām. Centies ielāgot, ka 80% no porcijas ir jābūt dārzeņiem. Lai organismu nodrošinātu ar šķiedrvielām, jāpārliecinās, ka dārzeņi, graudaugi un pākšaugi tiek lietoti pietiekamā apjomā.

  1. Izvēlies augstas kvalitātes, svaigus un pēc iespējas dabīgākus produktus.
    Ēdienreizēs jāapvieno gan svaigi, gan pagatavoti pārtikas produkti – svaigo produktu sastāvā ir dažādi fermenti, kas ir īpaši nozīmīgi pilnvērtīgām ķermeņa funkcijām. Centies ielāgot, ka 80% no porcijas ir jābūt dārzeņiem. Lai organismu nodrošinātu ar šķiedrvielām, jāpārliecinās, ka dārzeņi, graudaugi un pākšaugi tiek lietoti pietiekamā apjomā.
     
  2. Rūpīgi sakošļā – ogļhidrātu (cietes, cukura) sagremošanas process tiek uzsākts jau mutes dobumā ar siekalām un fermentiem. Fermenti ne tikai palīdz sagremot barību, bet arī uzbrūk baktērijām. Ja pārtika netiek pietiekoši sagremota, tad tiek apgrūtināta kuņģa darbība. Līdz ar to, rūpīga pārtikas sagremošana ir viens no būtiskākajiem soļiem labai gremošanas sistēmas darbībai.
     
  3. Kuņģa sula. Nākamais solis labai gremošanas sistēmas darbībai ir pārtikas sadalīšanas process kuņģī. Kuņģa sula ne tikai palīdz sašķelt olbaltumvielas, bet arī iznīcina patogēnās baktērijas un parazītus.
     
  4. Pievērs uzmanību gremošanas fermentiem – pēc rūpīgas apstrādes kuņģī, pārtika tiek virzīta uz tievo zarnu, kurā tiek absorbēti 90% no uzturvielām.
    Aizkuņģa dziedzeris veic divas svarīgas funkcijas — producē gremošanas fermentus, kas šķeļ taukus, ogļhidrātus, olbaltumvielas, kā arī hormonus — insulīnu un glikagonu, tādējādi regulējot glikozes daudzumu asinīs. Aizkuņģa dziedzerim ir kopīga atvere ar žultsvadu divpadsmitpirkstu zarnā, lai tādējādi nodrošinātu tur gremošanas sulu un fermentu nonākšanu, kas nepieciešams uzņemtās pārtikas sašķelšanai un pilnvērtīgai izmantošanai.
    Uzņemot gremošanas fermentus katrā ēdienreizē, var uzlabot gremošanas procesu. Tie uzlabo organisma spējas iegūt maksimāli daudz barības vielu no pārtikas, ko uzņemam. Turklāt šie fermenti novērš gāzu veidošanos, vēdera uzpūšanos un citus gremošanas traucējumus, kas bieži vien veidojas tiem iztrūkstot.
     
  5. Laktobaktērijas un bifidobaktērijas. Akūtos gadījumos ārsts vai farmaceits var nozīmēt profilakses nolūkos papildināt savu uzturu, pēc vajadzības ar noteiktu pienskābo un/ vai bifido baktēriju kompleksu, kā papildinošu elementu. Atcerieties, ka uztura bagātinātājus nevar izmantot kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus.
     
  6. Ūdens. Iesākot dienu ar kafijas krūzi vai dzirkstošiem dzērieniem, tiek samazināts ūdens daudzums cilvēka organismā. Līdz ar to, piemēram, mainot ieradumu dzert kafiju kā dienas pirmo dzērienu, tiks veiktas pozitīvas izmaiņas gremošanas sistēmas darbībā.
     
  7. Gremošanas sistēmā ir simtiem dažādu nervu galu, līdz ar to hormonālās un emocionālās svārstības var atspoguļoties arī gremošanas sistēmā. Jācenšas izvairīties no ēšanas stresa situācijās vai steigā. Jāēd mazas porcijas regulāri, nevis lielu porciju dienas beigās.
     
  8. Ēdieni, no kuriem jāizvairās. Trekni produkti ir grūti sagremojami un cukuru saturoši produkti var izraisīt vēdera uzpūšanos un diskomfortu. Arī alkohols, tabaka un kafija var kairināt gremošanas sistēmu.

 

Avoti: bodyecology.com, telegraph.co.uk, emedica.lv