Mīti un patiesība par holesterīnu

Ārsti savā praksē bieži sastop slimniekus, kuru saslimstības galvenais cēlonis bijis nezināšana – pārāk vieglprātīga attieksme pret slimības simptomiem. Paradoksālā kārtā tieši nopietnāko slimību riska faktoriem nereti tiek pievērsta vismazākā uzmanība. Skaidrojums šādai situācijai ir visai vienkāršs: cilvēki joprojām ir maz informēti par dažādu slimību cēloņiem vai paļaujas uz maldīgiem priekšstatiem, kurus mūsdienu medicīna jau sen ir atzinusi par nepamatotiem.

Viens no šādiem riska faktoriem, kuram liela daļa sabiedrības atsakās pievērst pienācīgu uzmanību, ir holesterīna līmenis organismā. Sabiedrībā par holesterīnu ir izplatīti kļūdaini viedokļi, kuri tiek pieņemti kā patiesi. Šo pieņēmumu diapazons ir ļoti plašs – cilvēki vai nu pārvērtē holesterīna nozīmi, vai arī nepievērš nekādu uzmanību. Tāpēc ārstiem prakses laikā jāsastopas un jācīnās ar šiem pieņēmumiem, skaidrojot, kāda ir patiesība. Lai arī to ir visai daudz, izplatītākie mēdz būt līdzīgi. Cīnoties pret tiem, ārsti ne tikai klīdina stereotipus par holesterīnu, bet arī palīdz vairāk izprast, kas ir holesterīns un ko tas spēj nodarīt cilvēka organismam.

Visbiežāk ārsti sastopas ar šādiem maldīgiem pieņēmumiem:

1. Holesterīns ir slikts un kaitē veselībai
Lai runātu par holesterīna iespējamo kaitīgumu, vispirms ir jāsaprot, kas ir holesterīns un kādas ir tā funkcijas. Holesterīns ir taukveida viela, neaizvietojams materiāls katras dzīvās šūnas veidošanā. Tas nodrošina šūnu elasticitāti, izturību, stabilitāti un membrānu caurlaidību. Bez holesterīna ir gandrīz neiespējama svarīgu hormonu, piemēram, dzimumhormonu, sintēze. No holesterīna aknās veidojas žults skābes, neliels tā daudzums vajadzīgs arī D vitamīna sintēzei.

Pats par sevi holesterīns ir nekaitīgs, bet pārmērīgs tā daudzums būtiski sagādā veselības problēmas – sirds un asinsvadu slimības, sirdslēkmes, insultu. Arī pazemināts holesterīna daudzums ir kaitīgs veselībai. Ja ilgstoši pazeminās normāla holesterīna koncentrācija asinīs (piemēram, aknu slimības gadījumā), intensīvāk, nekā būtu vajadzīgs, sāk noārdīties eritrocīti, bet to atjaunošanās notiek lēnāk nekā parasti. Holesterīna deficīts organismā var izraisīt mazasinību. Ja bērns ar pārtiku nesaņem holesterīnu, viņš var pārstāt augt.

2. Ir pilnīgi pietiekami, ja cilvēks ir informēts par savu kopējā holesterīna skaitli

Holesterīns un citi tauki nešķīst asinīs. To pārnešanai no asinīm uz šūnām un otrādi vajadzīgi speciāli pārnesēji – lipoproteīni. Ir divu veidu lipoproteīni – zema blīvuma (ZBL) un augsta blīvuma (ABL) lipoproteīni. Lielākā daļa holesterīna, kas ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH), nonāk šūnās. Savukārt mazākā lipoproteīnu daļa – augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) ceļo tālāk uz aknām un no organisma tiek izvadīti kopā ar vēdera izeju. Kopējais holesterīna (KH) līmenis asinīs ietver abus šos rādītājus. ZBLH ir "sliktais" holesterīns tādēļ, ka, pārsniedzot normu, tas nogulsnējas asinsvadu sieniņās un samazina asinsvada caurlaidību.

Tāpēc nav pareizi apgalvot, ka pilnīgi pietiek tikai ar sava kopējā holesterīna skaitļa noskaidrošanu. Pat tad, ja šis skaitlis nepārsniedz normu, jādomā, kā šo līmeni arī turpmāk saglabāt normas robežās. Taču gadījumos, kad kopējā holesterīna skaitlis jau pārsniedz normu, nepietiks tikai ar izmaiņām ēdienkartē – būs jāapmeklē ārsts un jālūdz speciālista padoms.

3. Par holesterīna līmeni jāsāk domāt tikai pēc 40 gadu vecuma

Sabiedrībā visai plaši izplatīts viedoklis, ka par holesterīnu jāsāk domāt un uztraukties, tikai sasniedzot pusmūža vecumu. Tomēr medicīniski ir pierādīts, ka aterosklerozes process (tauku plātnīšu veidošanās artēriju sieniņās) sākas jau bērnībā un turpinās visa mūža garumā. Šo procesu ir iespējams palēnināt, jau laikus samazinot iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Novērojumi liecina, ka holesterīna līmeni ietekmē faktori, kas attiecināmi uz visu vecuma grupu cilvēkiem:

  • ēšanas paradumi un ģenētika ietekmē asins holesterīna līmeni un sirds slimību risku;
  • holesterīna pazemināšana (normalizēšana) bērnu un pusaudžu vecumā ir lietderīga;
  • smēķēšanas pārtraukšana ievērojami samazina sirds un asinsvadu slimību risku;
  • regulāra fiziska slodze vajadzīga pareizai vielmaiņai;
  • augsts asinsspiediens jādiagnosticē un jāārstē, tad tiks bremzēta aterosklerozes attīstība;
  • paaugstināts ķermeņa svars ievērojami palielina sirds slimību risku;
  • jādiagnosticē un jāārstē cukura diabēts – viens no būtiskākajiem aterosklerozes veicinātājiem.

4. Paaugstinātu holesterīna līmeni iespējams samazināt, lietojot uzturā tikai veselīgus produktus

Bieži vien priekšstati par holesterīnu ir saistīti ar ēšanas paradumiem, tomēr ne vienmēr tas ir pamatoti. Jāatceras, organisms arī pats izstrādā holesterīnu, tādēļ nepatiess ir izplatītais priekšstats, ka holesterīns ir aktuāla problēma tikai cilvēkiem ar lieko svaru. Gadījumos, kad ir konstatēts paaugstināts holesterīna līmenis, ne vienmēr iespējams to samazināt tikai ar veselīgu uzturu.

Pirmais, ko ārsts iesaka, konstatējot paaugstinātu holesterīna līmeni, ir tā saucamā sirds veselības diēta. Tās pamatā ir izvairīšanās no piesātināto tauku (trekno gaļas produktu, piena) lietošanas. Diētas ievērošana palīdz daudziem cilvēkiem normalizēt holesterīna līmeni. Tomēr, ja trijos mēnešos ar diētas palīdzību neizdodas sasniegt normālu holesterīna līmeni, jāsāk lietot medikamenti atbilstoši principam, ka tas nav tik kaitīgi kā augsts holesterīns.

Medicīnas rīcībā ir spēcīgi medikamenti, piemēram, t. s. statīni, kas, iejaucoties holesterīna vielu maiņā, samazina tā veidošanos organismā. Šīs zāles kavē holesterīna veidošanos aknās, nomācot attiecīgo fermentu. Pierādīts, ka statīni ir vienīgie medikamenti, kas mazina mirstību no koronārās sirds slimības. Tomēr jāatceras: tiklīdz zāļu lietošana tiek pārtraukta, holesterīna līmenis atkal paaugstinās un pieaug infarkta vai insulta risks.

5. Mazliet paaugstināts holesterīna līmenis nav vērā ņemams drauds veselībai

Ļoti nepareizs un bīstams viedoklis. Paaugstināts KH ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Jāteic, ka izpratne par paaugstinātu holesterīna līmeni ir mainījusies no kopējā holesterīna, lielāka par 7 mmol/l 60. gados, līdz 5 mmol/l mūsdienās. Tomēr epidemioloģiskos pētījumos sirds slimību riska paaugstināšanās ir vērojama pat pie zemākiem KH līmeņiem nekā pašreiz pieņemtā norma. Tāpat jāuzsver, ka KH tāpat kā citu lipīdu un riska faktoru ietekme jāvērtē, ņemot vērā pārējo riska faktoru esamību.

Medicīniskie novērojumi liek domāt, ka cilvēkiem fizioloģiskā holesterīna līmeņa norma varētu būt pat vēl zemāka nekā pašlaik pieņemtās normas:

1) saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug proporcionāli KH līmenim arī pie zemākiem KH līmeņiem (<5 mmol/l);
2) citu sugu zīdītājiem, kam ateroskleroze neattīstās, ZBLH parasti ir zem 2,1 mmol/l;
3) jaundzimušajiem ZBLH līmenis ir zems (ap 0,8 mmol/l), tomēr tas netraucē viņu pilnvērtīgai attīstībai.

Tātad arī mazliet paaugstināts holesterīna līmenis, it sevišķi, ja ir arī citi riska faktori, ir vērā ņemams sirds un asinsvadu
slimību riska faktors.

Veselība ir dārgākais, kas mums dots, un par to jārūpējas nepārtraukti visa mūža garumā. Ir visai muļķīgi saslimt ar slimību, ko bijis iespējams novērst jau pašos tās pamatos. Nezināšana neatbrīvo no atbildības, tāpēc katru reizi, kad nopērkam čipsu paku vai uzdzeram kādu limonādi, laiski zvilnēdami dīvānā, ieteicams padomāt, ko tas nodara mūsu organismam. Palielināts holesterīna līmenis organismā ir nopietns sirds un asinsvadu slimību riska faktors, taču to ir iespējams jau laikus kontrolēt. Tikai rūpējoties par sevi, iespējams izvairīties no slimībām un cerēt uz mierīgu, veselīgu dzīvi.

Avots: Latvijas kardioloģijas institūta direktors dr. med. Vilnis Dzērve. 2007.12.04, NRA pielikums "Māja"